Pēc diskusijām dome nobalso par zemes privatizāciju Zilokalnu prospektā

Vairāk attēlu galerijā

Lai gan KNAB, biedrība «Ogres Forums» un vairāki deputāti lūdza atlikt jautājumu par zemes privatizāciju Ogrē, Zilokalnu prospektā 9, šodien ar deputātu balsu vairākumu tika pieņemts lēmums par zemes nodošanu privatizācijai. Firma «NĪA» to varēs nopirkt par Valsts zemes dienesta noteikto vērtību – apmēram sešiem septiņiem latiem par kvadrātmetru, ja Ekonomikas ministrija akceptēs domes lēmumu.

Juriste: KNAB funkcijās nav privatizācijas uzraudzība
Deputāti tika informēti, ka dienu pirms sēdes domē saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegums, kurā izteikts lūgums rast iespēju neskatīt jautājumu par zemes privatizāciju Zilokalnu prospektā 9, kā arī iesniegt visus dokumentus, kas saistīti ar zemes gabala iznomāšanu firmai «NĪA».   

Kā jau norāda lūguma forma, KNAB nav tiesību aizliegt lēmuma pieņemšanu. Juriste Aina Driviniece šodien deputātiem skaidroja, ka KNAB likuma 7.pantā ir uzskaitītas biroja funkcijas un starp tām privatizācijas procesa uzraudzības funkcija nav minēta. Atbilstoši savai kompetencei KNAB pārbauda sūdzības un iesniegumus korupcijas novēršanas nolūkā, tādējādi likuma paredzētajā kārtībā dome birojam izsniegs pieprasītos  dokumentus, kas apstiprina zemesgabalu iznomāšanas likumību. Juriste uzskata, ka biroja lūgums par jautājumu izslēgšanu no domes dienas kārtības nav pamatots un nav apmierināms.

«Ogres Foruma» iesniegumā trūkst paraksta
Vakar dome saņēmusi arī biedrības «Ogres Forums» iesniegumu ar lūgumu atlikt jautājuma izskatīšanu – vēstules teksts jau bija publicēts portālā. Iesniegumu datorrakstā atnesusi kāda persona, kura sevi nosaukusi tikai par starpnieku, nevis biedrības pārstāvi. Iesniegums nav parakstīts.

„Vai ir ieradies kāds „Ogres Foruma” pārstāvis, kurš varētu komentēt šīs vēstules saturu un pastāstīt par biedrību? Kāpēc vēstulei nav paraksta? Vai kāds šo jautājumu no „Ogres Foruma” lobē?” jautāja deputāts Pēteris Dimants.

Lai gan zālē sēdēja biedrības „Ogres Forums” viens no dibinātājiem –  žurnālists Jānis Putniņš, viņš neatsaucās, bet deputāts Georgs Gutpelcs atbildēja, ka „Ogres Forumā” ir cilvēki, kuriem rūp Ogre. „Jūs, Dimanta kungs, uz „Ogres Foruma” prezentāciju negājāt, lai gan saņēmāt ielūgumu,” norādīja deputāts Ludvigs Tribockis un aicināja nejaukt darba kārtību.

Pārmet būvniecības noteikumu pārkāpumu
Deputāte Ilga Vecziediņa uzskata, ka privatizācijas process ir nelikumīgs. „Privatizācijas process vēl nemaz nav uzsākts, jūs šodien par to balsosiet,” sacīja juriste A.Driviniece.

„Vai ēkas ir likumīgi būvētas? Pārkāpti būvniecības noteikumi, nav pat uzraksta, kas būvniecību veic,” sacīja L.Tribockis. Lai gan zālē bija firmas «NĪA» pārstāvji, neviens viņiem vārdu nedeva, lai atbildētu kaut uz jautājumu par uzraksta trūkumu.

Viens aizrāda par  neprasmi rēķināt, otrs aicina turēt muti
I.Vecziediņa jautāja, cik maksās viens kvadrātmetrs zemes. Juriste A.Driviniece atbildēja, ka to nosaka Valsts Zemes dienests. I.Vecziediņa uzskata, ka 2 līdz 2,5 lati par kvadrātmetru ir ļoti maza cena, ja tirgus cena ir apmēram 40 latu par kvadrātmetru un par zemes gabalu varētu iegūt 3,5 miljonus latu.

I.Bartkevičs aicināja visus deputātus iepazīties ar pievienotajiem dokumentiem un izrēķināt viena kvadrātmetra cenu – kaut vai visas zemes vērtību izdalīt ar platību, ja citādi nevar. „Rezultāts ir 5,7 – 6,9 lati par kvadrātmetru. Dome varētu  iegūt vairāk nekā 300 000 latu, ko varētu izmantot Akmeņu ielas rekonstrukcijai,” sacīja E.Bartkevičs.
P.Dimants norādīja, ka vajag prast rēķināt, savukārt G.Gutpelcs sacīja, ka Dimanta kungs varētu paturēt muti un lūdza visus deputātus apdomāt, pirms balsot, jo neesot lielas starpības starp diviem un pieciem latiem, bet ir liela starpība starp Valsts zemes dienesta noteikto cenu un tirgus vērtību – 40 latiem par kvadrātmetru. Viņš uzskata, ka ir pieļautas „ļoti lielas  nelikumības” un ka domei vajadzētu censties iegūt vairāk naudas no privatizācijas.

L.Tribockis uzsvēra, ka tirgus cena ir apmēram astoņas reizes lielāka par  privatizācijas cenu. „Iesaku nesteigties ar lēmuma pieņemšanu,” aicināja L.Tribockis.

Nevar pārdot par tirgus cenu
„Atbalstu zemes pārdošanu par maksimāli augstāko cenu, bet kādas mums ir iespējas to izdarīt?” vaicāja deputāte Vita Pūķe.

Juriste A.Driviniece atbildēja, ka Valsts Zemes dienests nosaka cenu un dome to nav tiesīga noteikt. „Kāda jēga tad mums balsot?” izsaucās G.Gutpelcs.

Juriste paskaidroja, ka dome cenu varētu noteikt un zemi pārdot izsolē tad, ja tā nebūtu apbūvēta, taču firma «NĪA» ir jau uzbūvējusi visu 28 māju pamatus un tos reģistrējusi Zemesgrāmatā, tādēļ firmai ir arī zemes pirmpirkuma tiesības par Valsts Zemes dienesta noteikto cenu.

Ar sūdzībām vēršas divās ministrijās
I.Vecziediņa atgādināja par vēstulēm, kuras domei atsūtījusi Ekonomikas ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija pēc tam, kad viņa, G.Gutpelcs un L.Tribockis ar iesniegumu vērsās šajās abās ministrijās. Abās vēstulēs norādīts uz to, ka nav  ievēroti Koncesijas likuma nosacījumi.

I.Vecziediņa uzskata, ka zemes nomas līgums ar firmu nav noslēgts atbilstoši prasībām, taču juriste atbildēja, ka pirms līguma reģistrācijas juristi izskata visus dokumentus un, ja tie būtu pretlikumīgi, tad līgumu nereģistrētu.

Ekonomikas ministrija izvērtēs domes lēmumu
E.Bartkevičs atgādināja, ka 2003.gadā notika būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana, un tad neviens par iespējamo zemes nomas līgumu neuztraucās. Viņš uzsvēra, ka zemes vērtība pēc divu metru biezā kūdras slāņa nostumšanas un pamatu ielikšanas ir palielinājusies, bet tad, kad zemes gabals stāvēja neaiztikts, nebija cīņas par to, kurš tajā ieguldīs līdzekļus. Ogres mērs arī uzsvēra, ka pastāv pretruna starp Būvniecības likumu un Koncesijas likumu. Ekonomikas ministrija būs tā, kas
izvērtēs šī domes lēmuma atbilstību likumdošanas prasībām, un tas spēkā stāsies tikai pēc ministrijas akcepta saņemšanas. Viņš arī sacīja, ka zeme varētu palikt nomā mūžīgi, taču tad pašvaldība neiegūtu plānotos 300 000 latu, kas vajadzīgi infrastruktūras sakārtošanai.

Deputātu vairākums atbalstīja zemes privatizāciju. Pret balsoja deputāte Ilga Vecziediņa, Ludvigs Tribockis, Georgs Gutpelcs un Jānis Latišs, bet Gunārs Kārkliņš uz sēdi nebija ieradies.

Kā jau esam informējuši, firma «NĪA» 2003.gadā zemi apmēram 8 hektāru platībā ieguva koncesijā, bet 2006.gadā koncesijas līgums tika izteikts kā nomas līgums, un tas stājās spēkā ar 2003.gadu. Šogad firma ierosināja privatizēt 28 atsevišķi nodalītos zemes gabalus Zilokalnu prospektā 9, kur tagad izveidotas Melleņu, Dzērveņu un Varavīksnes ielas. Pavisam zemes gabalos ir uzbūvēti un Zemesgrāmatā uz firmas vārda reģistrēti 28 māju pamati. Katra atsevišķā apbūves gabala platība ir no apmēram 1400 līdz 2700 kvadrātmetriem.

Firma «NĪA» vēlas mēneša laikā privatizēt 28 apbūves gabalus, maksājot ar latiem, – tas apliecināts firmas valdes priekšsēdētāja Alvila Gibzes parakstītajā iesniegumā Ogres novada domei. Sākotnēji bija paredzēts, ka firma 30% maksās latos un 70% - īpašuma kompensācijas sertifikātos. Domes jurists A.Gapejevs skaidroja, ka šādas proporcijas noteiktas likumā, un privatizētājs var izvēlēties, kā maksāt - naudā un sertifikātos vai tikai naudā.